Tipiska šā laika valsts pārvaldīšanas forma bija absolūtā monarhija, kas savā klasiskajā veidā izpaudās Francijā. 17. gs otrajā pusē visā Eiropā.
Vēsture un sabiedrības attīstība.
Toni Holandē noteica tirgoņu aristokrātija, kas bija 17. gs Holandes galvenais balsts un labklājības avots. Galvenos ienākumus nodrošināja tirdzniecība un tranzīts, kā arī kolonijas, kas ļāva piekļūt garšvielām – pipariem, krustnagliņām, kanēlim u.c., ko tik ļoti cienīja Eiropas kulināri un gardēži. Holandiešu ostas vienmēr bija kuģu pilnas.
Anglijā nostiprinājās puritānisms (protestantisma novirziens). Puritāņī sludināja baznīcas neatkarību, neatzina karali par baznīcas galvu. Uzskatīja, ka baznīcai jābūt tīrai no laicīgās greznības un bagātības. Puritāņi bija pret laicīgām izpriecām, jo tās kavēja darbu. Viņi sludināja tikumību un askētismu, taupību un mērķtiecību.
Čarlzs 1 atlaida parlamentu , kas aizsāka pilsoņu karu. Viņu sodīja ar nāvi. …
