Konkrētas muitas politikas īstenošanai ir liela nozīme valsts ekonomikā. Tā var palīdzēt nodrošināt brīvu tirdzniecību starp valstīm vai arī, pretēji – apgrūtināt šādu tirdzniecību, īstenojot iekšējā tirgus aizsardzību – protekcionismu. Muitas nodoklis, tirdzniecības līgumi, atbrīvojumi no muitas nodokļa un atliktie maksājumi ir instrumenti, ar kuru palīdzību valsts realizē ārējās tirdzniecības politikas daļu – valsts muitas politiku.
Latvijā iekšējais tirgus tiek aizsargāts attiecībā uz atsevišķām precēm un preču grupām, galvenokārt tām, kuru konkurētspēju varētu apdraudēt lētāka ārzemju produkcija vai kuru ražošanu valdība dažādu iemeslu dēļ grib veicināt.
Latvijā ar muitas politiku nodarbojas speciāli šim nolūkam izveidota valsts institūcija - Muitas tarifu padome. Tā ierosina palielināt vai samazināt kādu muitas tarifa likmi, kā arī slēdz brīvās tirdzniecības līgumus.
Muitas nodoklis
Muitas nodoklis ir muitas maksājumu sastāvdaļa. To noteiktā kārtībā saskaņā ar likumu “Par muitas nodokli (tarifiem)” valsts budžetā iemaksā fiziskas un juridiskas personas, kas ieved Latvijas Republikā vai izved no tās preces vai citus priekšmetus. Maksājumi jāizdara bezskaidras naudas formā, bet fiziskajām personām atļauts maksājumus kārtot arī skaidrā naudā.
Muitas nodokļa likmes vispārīgi var iedalīt:
1) fiskālājās – pamatmērķis palielināt budžeta ieņēmumus;
2) protekcionisma – uzliek noteiktai produkcijai, lai aizsargātu iekšzemes ražotāju;
3) preferenciālajās – nedaudz samazinātas, attiecībā pret vidējo likmi, lai veicinātu importu;
4) antidempinga – kāda valsts subsidē savus ražotājus, lai tie varētu eksportēt savu produkciju par zemu cenu.…
