Vērtējums:
Publicēts: 16.10.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'ES informācijas aģentūras tīkla analīze informācijas sabiedrības teoriju konteks', 1.
  • Referāts 'ES informācijas aģentūras tīkla analīze informācijas sabiedrības teoriju konteks', 2.
  • Referāts 'ES informācijas aģentūras tīkla analīze informācijas sabiedrības teoriju konteks', 3.
  • Referāts 'ES informācijas aģentūras tīkla analīze informācijas sabiedrības teoriju konteks', 4.
  • Referāts 'ES informācijas aģentūras tīkla analīze informācijas sabiedrības teoriju konteks', 5.
  • Referāts 'ES informācijas aģentūras tīkla analīze informācijas sabiedrības teoriju konteks', 6.
  • Referāts 'ES informācijas aģentūras tīkla analīze informācijas sabiedrības teoriju konteks', 7.
  • Referāts 'ES informācijas aģentūras tīkla analīze informācijas sabiedrības teoriju konteks', 8.
  • Referāts 'ES informācijas aģentūras tīkla analīze informācijas sabiedrības teoriju konteks', 9.
  • Referāts 'ES informācijas aģentūras tīkla analīze informācijas sabiedrības teoriju konteks', 10.
  • Referāts 'ES informācijas aģentūras tīkla analīze informācijas sabiedrības teoriju konteks', 11.
  • Referāts 'ES informācijas aģentūras tīkla analīze informācijas sabiedrības teoriju konteks', 12.
Darba fragmentsAizvērt

Joprojām diskutabla ir jēdziena informācijas sabiedrība izcelšanās, bet akadēmiskajās aprindās zinātnieki ir vienisprātis, ka jēdziena rašanās tomēr saistāma ar t.s. „datorēras” sākumu un globālo norišu nozīmes pieaugumu visā pasaulē. Tiek uzskatīts, ka viens no IS teorijas pamatlicējiem ir skots Ā. Smits (Adam Smith). Nozīmīga vieta IS teoriju rašanās laikā ierādīta arī austrietim F. Mačlupam (Fritz Machlup). Pastāv vairākas IS teorijas ar līdzīgiem un arīdzan atšķirīgiem pamatojumiem. Ir teorijas, kuras akcentē komunikācijas aspektu, savukārt citas uzsver sociālo attiecību, kā arī analizē kultūras un intelektuālos procesus. Taču svarīgākais tomēr ir tas, ka šīs IS teorijas atklāj visā civilizācijas evolūcijā notiekošos procesus, līdz ar to jaunas sabiedrības rašanās iemeslus, sekas, problēmas.
Līdz ar datortehnikas un telekomunikāciju ienākšanu cilvēka ikdienā mainās sociālās attiecības sabiedrībā. Šīs izmaiņas konstatējuši arī IS teorētiķi, skaidrojot to katrs savā kontekstā.
Sociologs D. Bells pētījis informācijas ietekmi sabiedrībā, tās globālo raksturu, tāpat arī dažādu atšķirību izzušanu starp valstīm, kā arī starp sociālajām grupām un indivīdiem. Viņa pētījumu laukā ir arī visu nozaru un cilvēku dzīves līmeņa attīstība un informācijas lomas svarīguma pieaugums visā pasaulē. Zinātnieks izvirza tēzi, starp IS un postindustriālo sabiedrību liekama vienlīdzības zīme, uzsverot, ka šai sabiedrībai galvenais valsts attīstības rādītājs ir iegūtā un apstrādātā informācija.1 D. Bells uzskata, ka informācijas daudzums un arīdzan kvalitāte ir galvenā postindustriālās sabiedrības pazīme. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants