Vēsturiski mēs esam dzīvojuši sabiedrībā, kur dominē vīrieši, un tādēļ sievietes biežāk ir bijušas zināšanu objekti nevis to radītājas.
Sievietes nav homogēna grupa. Mēs atrodamies dažādos globālos un lokālos sociālos kontekstos un tiekam dažādi attēlotas mākslā, literatūrā un citur. Ir svarīgas nacionalitātes, etniskuma, izglītības, valodas, ģimenes, šķiras, nodarbinātības, spējīguma, individualitātes un seksualitātes atšķirības. Šīs atšķirības bieži vien rada nevienlīdzību starp sievietēm.
Feministes atsakās pieņemt, ka sieviešu un vīriešu nevienlīdzība ir dabiska un neizbēgama, un apšauba to.
Jēdziens „sieviete” nenozīmē to pašu, ko jēdziens „feministe”; būt „feministei” nozīmē īpašu – politisku – sevis kā sievietes izpratni. Turklāt, ja feministēm var būt daži kopīgi jautājumi, tas neliek par tiem domāt vienādi. Arī starp feministēm ir neskaitāmu strīdu un diskusijas. („mūsdienu feministiskās teorijas antoloģija”, aut.kol., Jumava,2001)
Termins feminisms (latīņu val. femina – sieviete) radās 19.gadsimtā kā apzīmējums sieviešu cīņai par savām tiesībām. Viena no konkrētajām prasībām, ko izvirzīja sievietes, bija vēlēšanu tiesības un iespēja ieņemt valsts amatus. Kā redzams, gadsimtu gaitā šī cīņa ir vainagojusies ar panākumiem, tāpēc demokrātiskās, civilizētās valstīs vairs neviens neapstrīd sieviešu tiesības vēlēt un tikt ievēlētām.…
