-
Dabas faktoru ietekme uz Āzijas iedzīvotāju izvietojumu
Āzijas kontinents sevī ietver visas klimata joslas sākot no arktiskās-antarktiskās, beidzot ar ekvatoriālo joslu, tādēļ arī iedzīvotāji izvietojušies atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem. Tā, piemēram, Krievijas ziemeļu daļā un tās austrumos ir mazs apdzīvojuma blīvums, jo gada vidējā gaida temperatūra ir ļoti zema, tādējādi apgabals nav īsti piemērots pilnvērtīgai dzīvošanai un saimniecības attīstīšanai. Turpretī subtropu un subekvatoriālā josla ir blīvi apdzīvotas, tā, piemēram, Indostānas, Indoķīnas pss., Lielais Ķīnas līdzenums; pateicoties pietiekošajam nokrišņu daudzumam un augstajai vidējai gaisa temperatūrai, valstīs ir labi attīstīta lauksaimniecība - lielas teritorijas aizņem aramzemes, no kurām iespējams novākt 2 ražas gadā. Arābijas pussala ir mazapdzīvota teritorija, jo tā atrodas tropu joslā, kur nokrišņu daudzums gadā ir mazāks par 100 mm – izdzīvot intensīvā sausumā ir ļoti grūti lielākajai daļai cilvēku.
Plašajā kontinenta teritorijā sastopami dažnedažādi augsnes veidi. Visneauglīgākās ir tuksnešu augsnes, tādēļ tādu tuksnešu dēļ kā Rubalhālī, Lielais Nefūds, Mazais Nefūds, Arābijas pussalas teritorijas zemes ir gandrīz pilnībā neiespējami apstrādāt un izmantot kā lauksaimniecības zemes. Arī Tara tuksnesis Indijas ziemeļos ievērojami samazinājis iedzīvotāju skaitu šajā valsts daļā, salīdzinot ar pārējo valsts teritoriju.
Nevienā citā pasaules kontinentā hidrogrāfiskais tīkls, t.i. upes, jūras, nav tik ļoti ietekmējušas iedzīvotāju izvietojumu kā Āzijā.
…
Esejas ievada daļā minēts spilgts piemērs, kas paredzēts tās lasītāja ieinteresēšanai. Iztirzājuma daļa sastāv no piecām atkāpēm, katrā no tām aprakstīts un ar konkrētiem piemēriem pierādīts, kuri ir tie dabas faktori, kas ietekmējuši Āzijas iedzīvotāju izvietojumu - klimats, augsne, hidrogrāfiskais tīkls, reljefs, kā arī dabas katastrofas. Nobeigumā izteikti secinājumi un teorijas par to, kā mainītos iedzīvotāju izvietojums nākotnē, ja mainītos kāds no dabas faktoriem, piemēram, klimats.