Labas ticības princips civillikumā ir nostiprināts vispārīgais tiesību princips, no tā var atvasināt jaunus, likumā tieši neregulētus civiltiesību institūtus, kas nepieciešami tiesisko attiecību dalībnieku savstarpējo interešu līdzsvarošanai. Veidojot jaunus tiesību institūtus uz CL 1. panta pamata, ir jāievēro, ka labas ticības principa uzdevums ir nodrošināt, lai subjektīvo tiesību izlietošanā tiktu respektētas citu personu pamatotās intereses. Saskaņā ar labas ticības principu personai var tikt liegta subjektīvo tiesību izlietošana vai subjektīvo pienākumu izpilde, ja izrādās, ka otras puses pretējās intereses saskaņā ar likuma mērķi un konkrētiem lietas apstākļiem atzīstamas par svarīgākām. 5
Civillikuma 1. pantā ietvertais norādījums izlietot tiesības un pienākumus pildīt pēc labas ticības ir tiesiski ētisks princips, kas ir spēkā civiltiesībās. Ikvienam princips jāievēro subjektīvo tiesību īstenošanā un jebkura subjektīvā pienākuma izpildē. Laba ticība ir ģenerālklauzula, kas tiesu praksei un tiesību doktrīnai jāpiepilda ar konkrētu saturu. Labas ticības princips nozīmē to, ka ikvienam civiltiesību subjektam jārespektē citu personu pamatotās aizsargājamās intereses. Civillikuma 1. pants sniedz plašas iespējas gan tiesību izlietošanas koriģēšanā, gan tiesību tālākveidošanā, taču tas nav vispārējs taisnīguma priekšraksts. Labas ticības princips veicina Civiltiesību attīstību.
…
