17. gs. Kurzemes un Zemgales hercogistes uzplaukums.
Hercoga Jēkaba Ketlera valdīšanas laikā. Koloniālie īpašumi– Tobāgo un Gambija.
Hercogiste pastāvēja 233 gadus. Tā piedzīvoja gan lielu ekonomisku un politisku uzplaukumu, gan norieta laikus. Faktiski hercogistes ekonomisko un politisko stāvokli noteica tas, kāds hercogs valdīja hercogistē. Ja hercoga vara bija vāja, to ierobežoja muižnieku tiesības un privilēģijas. Hercoga vara balstījās praktiski tikai uz hercoga autoritāti.
Jaunā hercogiste dalījās divās pamatdaļās – Kurzemē (Hercoga rezidence Kuldīgā) un Zemgalē (rezidence Jelgavā). Šī sadalīšana vēlāk ietekmēja jau tā sašķeltās nelielās hercogistes ekonomisko un politisko dzīvi. Tika saglabāta jau pastāvošā administratīvā sistēma.
Vienlaikus pēc Prūsijas parauga tika noorganizēta valsts aizsardzības sistēma. Jau tūlīt valdīšanas sākumā hercogam bija jāsamierinās ar Polijas karaļa iejaukšanos savas zemes lietās. Tika aizņemtas vairākas teritorijas bez jau agrāk Prūsijai ieķīlātā Grobiņas novada. Drīz pēc nākšanas pie varas hercogs sāka pievērst vairāk uzmanības baznīcas nostiprināšanai valstī. 1563. un 1564. gadā tika veikta baznīcas revīzija, kas atklāja visai nepatīkamu ainu – baznīcas sagrautas un pamestas, mācītāju maz, tie paši neprot latviešu valodu. …
