Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 26.01.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 9 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Bērna attīstība funkcionālā un disfunkcionālā ģimenē', 1.
  • Referāts 'Bērna attīstība funkcionālā un disfunkcionālā ģimenē', 2.
  • Referāts 'Bērna attīstība funkcionālā un disfunkcionālā ģimenē', 3.
  • Referāts 'Bērna attīstība funkcionālā un disfunkcionālā ģimenē', 4.
  • Referāts 'Bērna attīstība funkcionālā un disfunkcionālā ģimenē', 5.
  • Referāts 'Bērna attīstība funkcionālā un disfunkcionālā ģimenē', 6.
  • Referāts 'Bērna attīstība funkcionālā un disfunkcionālā ģimenē', 7.
  • Referāts 'Bērna attīstība funkcionālā un disfunkcionālā ģimenē', 8.
  • Referāts 'Bērna attīstība funkcionālā un disfunkcionālā ģimenē', 9.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Bērna attīstība funkcionālā ģimenē    4
1.1.  Fiziskā attīstība    4
1.2.  Psiholoģiskā attīstība    4
1.3.  Emocionālā attīstība    5
2.  Bērna attīstība disfunkcionālā ģimenē    6
  Nobeigums    7
  Izmantotā literatūra    9
Darba fragmentsAizvērt

Ģimene ir pats svarīgākais bērna audzināšanas un personības realizācijas institūts, jo tā ir dabiska vide, sabiedrības pamatšūniņa, kurā attīstās jaunais cilvēks un kura spēcīgi ietekmē bērnu. Ģimene ir vēsturiski mainīga mazā sociālā grupa, kas dibināta uz laulības vai radniecības sakaru pamata un kuras locekļi saistīti ar sadzīves kopību ar savstarpēju izpalīdzību un atbildību. (10.) Viena no svarīgākajām ģimenes funkcijām ir reproduktīvā funkcija – vēlēšanās kļūt par māti un tēvu, nodrošināt ģimeni ar pēcnācējiem. Nākošā ir primārās sociālās kontroles jeb socializācijas funkcija. Ģimene – māte un tēvs – veido bērna pirmo sabiedrību, ikdienas uzvedības paraugus, normas, standartus, arī dzimumuzvedības normas.
Bērna attīstība sākas jau no tā ieņemšanas brīža, un tā klātbūtne ir jaušama jau krietni pirms viņa ierašanās šajā pasaulē. Ģimenē, kurā gaida mazuli, izmainās psiholoģiskais klimats, ieradumi, nākotnes plāni tiek pieskaņoti gaidāmajam jaunajam ģimenes loceklim. Šo periodu pēta zinātne, ko sauc par perinatālo psiholoģiju. Vairums zinātnieku atzīst, ka, bērnam piedzimstot, viņa psihe nav „balta lapa”, un mātes psihiskās īpatnības ietekmē augļa attīstību grūtniecības laikā. Arī tādi faktori kā dzīvesvieta, sabiedrība, sociālais un ekonomiskais statuss atstāj savu iespaidu, ietekmē mātes emocionālo pasauli un tiek nodota bērnam. Jau senajās kultūrās pirms 2000 gadiem (Indijā, Ķīnā) sabiedrības locekļu audzināšanā iekļāva arī perinatālo jeb bērna audzināšanu pirms viņa dzimšanas. Grūtnieces laiku pavadīja kopīgās nodarbēs, daloties pieredzē, viedokļos, sarunājoties ar sievietēm, kuras jau dzemdējušas. Tādas pašas tradīcijas bija arī Krievijā. Līdz mūsdienām nonākušie vēstījumi sievietēm-mātēm mudina domāt par nākamo bērnu tikai pozitīvo.(7., 41.lpp.) Tiek pieņemts, ka augļa ilglaicīgā atmiņa atstāj iespaidu gan uz grūtniecības gaitu, gan dzemdībām, gan iespaido pēcdzemdību perioda notikumus. Šie notikumi ietekmē zemapziņu un pieauguša cilvēka psihisko procesu formēšanos, kā arī uzvedības reakcijas, it īpaši kritiskās vai ekstremālās situācijās.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants