Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 25.10.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Nav
Laikposms: 2000. - 2010. g.
  • Referāts 'Valdījums', 1.
  • Referāts 'Valdījums', 2.
  • Referāts 'Valdījums', 3.
  • Referāts 'Valdījums', 4.
  • Referāts 'Valdījums', 5.
  • Referāts 'Valdījums', 6.
  • Referāts 'Valdījums', 7.
  • Referāts 'Valdījums', 8.
  • Referāts 'Valdījums', 9.
  • Referāts 'Valdījums', 10.
  • Referāts 'Valdījums', 11.
  • Referāts 'Valdījums', 12.
  • Referāts 'Valdījums', 13.
  • Referāts 'Valdījums', 14.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Jēdziena „Valdījums” vēsturiskā izpratne un skaidrojums   
2.  Profesora V. Sinaiska teorija par valdījumu un šī jēdziena skaidrojums patreizējā praksē   
3.  Valdījuma iegūšana   
4.  Tiesiskais un faktiskais valdījums   
Darba fragmentsAizvērt

JĒDZIENA „VALDĪJUMS”VĒSTURISKĀ
IZPRATNE UN SKAIDROJUMS

LR CL 875.-877.p. nosaka, ka valdījums ir tiesībām atbilstoša faktiska vara pār lietu. Valdītājs ir fakts, nevis tiesības. Ja valdītājs nav viena un tā pati persona, viņu starpā var pastāvēt strīds.
Valdījums, ko realizē nevis īpašnieks, bet kāda cita persona, ir nenormāla parādība, kas jānovērš. Līdzīgs stāvoklis var būt arī valdītājam. Tādēļ valdījums ir faktisks stāvoklis, kas nevar turpināties neierobežoti ilgi. Romiešu tiesībās valdījums neietilpst lietu tiesību sadaļā, bet ir apskatīts kā atsevišķs institūts.”
Kā jēdziens valdījums tika definēts senajās romiešu tiesībās.”... citos likumdošanas aktos Eiropā un kādas bija jēdziena „valdījums” sasaistē ar jēdzienu „īpašums”.
Romiešu tiesību zinātnē bija populārs izteiciens: nihil commune habet possessio cum proprietatis – nav nekā kopīga starp valdījumu un īpašumu.
Valdījums romiešu tiesībās attīstījās pateicoties ļoti formālai īpašuma iegūšanas procedūrai, kam dažkārt varēja būt ļoti nopietnas sekas – sakarā ar formāliem trūkumiem īpašuma tiesībās uz ieguvēju varēja nepāriet. Tādā gadījumā „īsto” īpašuma tiesību aizstāj tā saucamais „bonitārais īpašums”, kam ir visas civillikumā ietvertās valdījuma pazīmes – attieksme pret lietu kā pret savu, faktiskās varas iegūšanu pār lietu u.t.t.”
Šīs seno romiešu tiesību atsauces var atrast arī CL, kur 882.p. nosaka, ka „... nekustāma īpašuma varā ņemšana notiek ne vien, kad ieguvējs ieiet tajā, bet arī kad nodevējs uz to tikai norāda, ja pie tam nav nekādu šķēršļu ieiet šajā nekustāmajā īpašumā.”…

Atlants