Pilsoniskā sabiedrība, neapšaubāmi ir demokrātiska politiskā režīma neatņemams elements. Tā veidojas pakāpeniski, ieviešot attiecībās starp valsti un tās pilsoņiem, demokrātiskās vērtības. Mūsdienu demokrātiskas valsts pilsoniskā sabiedrība ir – valsts tieši nepārvaldītā sabiedrības dzīves sfēra, brīvu indivīdu brīvprātīgi veidotu asociāciju kopums. Balstīdamas uz likumā garantētajām pilsoņu tiesībām, pilsoniskā sabiedrība palīdz pilsoņiem realizēt savas ekonomiskās, politiskās, reliģiskas un citas intereses. pilsoniskās sabiedrības ietvaros visi pilsoņi ir vienlīdzīgi likuma priekšā, un indivīdu ekonomiskās, tiesiskās un politiskās attiecības pilsoniskajā sabiedrībā ir brīvas no valsts iejaukšanās. Pastāvot stiprai pilsoniskai sabiedrībai valstī, tai būs raksturīga varas decentralizācija, varas nodošana pašvaldībām, vairākuma un mazākuma sadarbība. Pilsoniskā sabiedrība ietver sevī: zinātniskās un profesionālās asociācijas, fondus, biedrības, savienības. Arī ģimene, baznīca, izglītības sistēma, masu informācijas līdzekļi, politiskās partijas un kustības ir pilsoniskās sabiedrības elementi. Viens no faktoriem, kuri visbūtiskāk veicina pilsoniskās sabiedrības veidošanos un attīstību, ir pilsoņu ekonomiskā patstāvība, valsts varas ekonomiskā un politiska monopola likvidācija. Stipra un stabila pilsoniskā sabiedrība var pastāvēt un attīstīties tikai tad, ja ir likvidētas kārtu privilēģijas vai citas sociālās barjeras, kuras traucē pilsoņu sociālo mobilitāti, tirgus attiecību attīstību.…
