Intervējamais cilvēks ir mana vecmamma, tādēļ man pazīstams un ļoti tuvs cilvēks. Mana vecmamma mani vienmēr ir atbalstījusi, tādēļ pret šo interviju neiebilda, vienīgi, varbūt nedaudz šaubījās, vai varēs atbildēt pietiekoši labi uz jautājumiem.
Intervija norisinājās pie manas vecmammas mājās, tādēļ man bija ļoti ērti viņu intervēt, jo tā man ir ierasta vide. Kas arī man pašai mazināja uztraukumu.
Mana vecmamma ir 64 gadus veca, ir pensionāre, tādēļ savu dienu pārsvarā pavada mājās, komunikācija ar cilvēkiem, ārpus mājām, sanāk tikai tad, kad viņa dodas uz veikalu, vai arī pāri žogam sarunājas ar kaimiņieni.
Uzdošu tev dažus jautājumus, uz kuriem būtu labi, ja tu atbildētu, bet, ja nevēlies, uz jautājumiem, kas tev liekas nepatīkami, vai arī par kuriem tu nevēlies runāt, tu drīksti arī neatbildēt.
Tātad, pirmais jautājums:
1.Vai tu varu pastāstīt par kādu savu dzīves posmu, kas tevi ir iepriecinājis?…
