Senais novada nosaukums ir Idumeja un Straupe, kura dēvēta par Raupu. pats Straupes vārds pēc valodnieku atzinuma cēlies no upes Braslas senā nosaukuma ‘Raupa’, kas lībiešu valodā nozīmē tekošs ūdens, jo 13.gs un vēlāk Straupes novadu apdzīvo latgaļi un lībieši. 20km garajā joslā līdz šim atrastas septiņu piļu drupas. Tik liels skaits nekur citur Latvijā nav atrodams. Protams pašu piļu vairs nav , bet zem velēnām pilskalni glabā biezākus vai plānākus kultūrslāņus , celtnes paliekas, iedzīvotāju un sadzīves relikvijas. 13.gs pēc Zobenbrāļu ordeņa uzvaras Straupe nonāca Rīgas arhibīskapa vasaļa īpašumā, bet 14.gs. tā pārgāja baronu Rozenu dzimtas pakļautībā. 1365.g. Straupe jau minēta kā pilsēta un bija Hanzas tirgotāju savienības locekle. Pēc 16.gs. mēra un poļu- Zviedru kara(1600-1629) tā laika ceturtā lielākā pilsēta Latvijā, Straupe zaudēja 80% no saviem iedzīvotājiem. 18.gs. cauri Straupei veda ceļš, kas savienoja Rīgu ar Tartu un Pleskavu, te darbojās zirgu pasta stacija, kuras ēka daļēji saglabājusies līdz mūsdienām.
Lielstraupes pils
Lielstraupes pils tika būvēta Rīgas- Tērbatas ceļa malā. Mūrī redzamais skaitlis ‘1262’ tiek uzskatīts par tās celšanas gadu, taču dokumentālu pierādījumu tam nav. Blakus gadskaitlim ir Rozēnu dzimtas ģerbonis (trīs ziedi) – tajā laika jau šeit saimniekoja bīskapa vasalis Fabiāns fon Rozēns (pastāv minējumi, ka dzimtas aizsācējs bijis vietējās izcelsmes, un uzvārds tam bijis Roziņš, tad viņš pārvācojies un ‘piekoriģējis’ arī uzvārdu).…
