-
Barības devu sastādīšana piena lopkopības dzīvnieku grupām
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
IEVADS | 3 | |
1. | LITERATŪRAS APSKATS | 4 |
1.1. | Slaucamo govju turēšanas tehnoloģija | 5 |
1.2. | Slaucamo govju ēdināšana | 7 |
1.3. | Teļu kopšana un ēdināšana | 7 |
1.4. | Kvalitatīvas skkabbarības sagatavošana | 8 |
1.5. | Latvijas brūnās govju šķirnes apraksts | 10 |
2. | PĒTĪJUMA APSTĀKĻI | 11 |
3. | PĒTĪJUMA REZULTĀTI | 12 |
3.1. | Barības vielu nodrošinājums vasaras un ziemas periodā | 12 |
3.2. | Vasaras un ziemas perioda barošanas līdzekļi | 15 |
3.3. | Bruto seguma aprēķins | 18 |
4. | SECINĀJUMI | 20 |
5. | LITERATŪRA | 21 |
Teles dzīvmasa atnesoties – 460 kg, tātad vidējais dzīvmasas pieaugums (460 – 40 =420 kg). Vienīgie ieņēmumu avoti ataudzējamo teļu uzturēšanā ir no kūtsmēslu pārdošanas un dzīvmasas pieauguma. Bruto segums 2 dzīvnieku grupai ir 742.8 Ls, tātad, audzējot teles par nākotnes piena govīm bilance ir pozitīva. Valsts atbalsts ir neliels atvieglojums ataudzējamo teļu audzēšanas periodā, jo to uzturēšana divus gadus, līdz tās kļūst par piena govīm bez atbalsta var būt ar zaudējumiem.
Secinājumi
1. Modeļsaimniecības augsnes ir lieliski piemērotas zālāju audzēšanai, tāpēc tiek izvēlēti augstražīgi zālāju sēklu maisījumi un sarkanais āboliņš tiek sēts tīrsējā.
2. Nepieciešamais sausnas daudzums vienai slaucamai govij diennaktī ir 16.2 kg, tas tiek nodrošināts, izēdinot dažāda veida barību – skābbarību, pļavu un sarkanā āboliņa sienu, spēkbarību – miežiem un tritikāli.
3. Ziemas periodā slaucamās govis tiek pilnvērtīgi nodrošinātas ar visām nepieciešamajām barības vielām.
4. Klimatiskie apstākļi Latvijā ir piemēroti govkopības attīstībai, jo nodrošina liellopus ar vislētāko barību – ganību zāli un no zāles pagatavo lopbarību – skābsienu, skābbarību un sienu.
5. Barības vielu trūkums dažādu vecuma grupu teļiem tiek segts, izēdinot melasi, mikroelementiem un vitamīniem.
6. Aprēķinot bruto segumu kopā ar atbalstu visām dzīvnieku grupām bilance ir pozitīva un tas ir 18685.3 Ls iegūst no visām dzīvnieku grupām gadā.
…
1.1. Slaucamo govju turēšanu tehnoloģija Veterinārmedicīnas likums Šā likuma mērķis ir regulēt un uzraudzīt dzīvnieku infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu, veterinārmedicīnisko praksi, dzīvnieku izcelsmes produktu apriti, dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importa un tranzīta veterināro kontroli un noteikt valsts un pašvaldību institūciju, kā arī personu tiesības un pienākumus šajā jomā. Valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzība un kontrole notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem un valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanas un uzraudzības programmām. Dzīvnieku izcelsmes produktu aprites valsts uzraudzība dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apritē, atzīst vai reģistrē Pārtikas un veterinārajā dienestā, ja tā atbilst prasībām. Šā likuma prasību ievērošanu uzrauga un kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests. Ciltsdarba likums