Tāpat kā jebkurā citā valstī, arī Latvijā visi darbaspējīgie cilvēki valstī tiek iedalīti ekonomiski aktīvajos un ekonomiski neaktīvajos iedzīvotājos. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji ir pilnīgi visas personas, kuras piedāvā savu darba spēku darba tirgū. Šajā grupā ietilpst gan jau nodarbinātie izdzīvotāji, gan bezdarbnieki(gan reģistrētie, gan nereģistrētie). Šajā grupā ietilpst gan civilie ekonomiski aktīvie iedzīvotāji, gan arī, piemēram, armijā dienošie. Savukārt ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji ir darba spējīgas personas, neatkarīgi no to vecuma, kuras nevar pieskaitīt ne pie nodarbinātajiem, ne bezdarbniekiem. Šajā grupā ietilps, piemēram, mājsaimnieces, skolēni un studenti.1
Bezdarbs tiek definēts kā „stāvoklis ekonomikā, kad kvalificēts un darbaspējīgs iedzīvotājs var un vēlas strādāt saskaņā ar piedāvāto darba algas likmi, bet viņam nav darba”2.
Pastāv divu veidu bezdarbs, proti, brīvprātīgais un piespiedu. G. Lībermanis uzskata, ka brīvprātīgo bezdarbnieku īsti nevar raksturot kā bezdarbnieku, jo tā ir viņa brīva izvēle – konkrētā brīdī vai laika posmā nestrādāt. …
