Paaudžu konflikti pastāv tik pat ilgi, cik cilvēce. Konfliktu iemesls ir tas, ka katra paaudze dzīvo savādākā laikā. Mūsu vecāki un vecvecāki auga un dzīvoja tādā laikā, par kuru mums ir tikai viņu atmiņas, turpretī mūsu bērni un mazbērni dzīvos tādā laikā, par kādu mēs pat vēl nesapņojam.
Liela loma bērna audzināšanā un izglītošanā ir ģimenes iekšējās saskarsmes sistēmai, uz savstarpējām attiecībām balstītai garīgajai saskarei, iekšējai saiknei, pieaugušo vēlmei kontaktēties ar bērnu, nodot viņam savu pieredzi, uzskatus, atmiņas. Galvenais priekšnoteikums tam – pozitīva saskarsme ar pieaugušajiem.
Ģimene ir pirmā sociālā vide, kurai jāveido bērna vērtīborientācija, ka neatsverama nozīme ir uzvedības un kultūras normu audzināšanai bērnībā. Ģimene ir sabiedrības sava veida psiholoģisks starpnieks, tāpēc ka adaptācijas procesā bērns ģimenē veido raksturu, kas vēlāk kļūs par viņa adaptācijas pamatu sabiedrībā.
Ģimeniskums veicina skolēnos ne tikai vecāko paaudžu pieredzes – personas darbībā praktiski apgūst zināšanu, prasmju un attieksmju kopumu nepiespiestu apguvi, bet veido personības dzīves pozīciju.…
