Mūsdienās neviena valsts nav iedomājama bez konkrēta pārvaldes veida. Politisko režīmu pastāvēšana un pakļaušanās tai ir pilnīgi pašsaprotama. Tradicionāli politiskos režīmus iedala demokrātiskajos, autoritārajos un totalitārajos.
Politiskais režīms ir paņēmienu un metožu kopums, ar kuru palīdzību valstī tiek realizēta vara. Vēsturē pazīstamas divas politisko režīmu pamat grupas: demokrātisks (parlamentārā demokrātija) un antidemokrātisks režīms (autoritārs, totalitārs).
Politiskais režīms ir politiskais process, kur politiskie aktieri (subjekti) dala varu starp politisko sabiedrību un valsti kopumā. Ar valsti šeit ir domāts varas institūciju kopums. Bet par pilsonisko sabiedrību sauc valsts tieši nepārvaldīto sabiedrības dzīves sfēru, ko ar savu darbību veido brīvi indivīdi un brīvprātīgas viņu apvienības.…
Mūsdienās neviena valsts nav iedomājama bez konkrēta pārvaldes veida. Politisko režīmu pastāvēšana un pakļaušanās tai ir pilnīgi pašsaprotama. Tradicionāli politiskos režīmus iedala demokrātiskajos, autoritārajos un totalitārajos. Politiskais režīms ir paņēmienu un metožu kopums, ar kuru palīdzību valstī tiek realizēta vara. Vēsturē pazīstamas divas politisko režīmu pamat grupas: demokrātisks (parlamentārā demokrātija) un antidemokrātisks režīms (autoritārs, totalitārs). Politiskais režīms ir politiskais process, kur politiskie aktieri (subjekti) dala varu starp politisko sabiedrību un valsti kopumā. Ar valsti šeit ir domāts varas institūciju kopums. Bet par pilsonisko sabiedrību sauc valsts tieši nepārvaldīto sabiedrības dzīves sfēru, ko ar savu darbību veido brīvi indivīdi un brīvprātīgas viņu apvienības. Pilsoniskā sabiedrība ir noteicoša attiecībā uz savu valsti, jo katra valsts ir sabiedrības koncentrēta izpausme un iemiesojums. Kāda ir sabiedrība, tāda ir arī valsts. Politisko režīmu raksturo tas, pēc kādiem principiem sabiedrībā ir sadalīta vara, cik daudz no tās katram pieder, kā un kādā nolūkā tā tiek izmantota. Politiskais režīms būtībā ir varas dalīšanas forma.
