Parasti cilvēki pamana skaisto biežāk nekā neglīto. Skaistais ir tīkamāks cilvēku acīm, tāpēc redzot skaisto cilvēki apstājas un papriecājas. Neglītajam cilvēki vienkārši paiet garām un cenšas neievērot to. Mēs esam vienaldzīgi pret neglīto. Bet tomēr neglītajā jācenšas saskatīt skaistu, jo katrā neglītajā ir arī kaut kas glīts. Ja mēs kādreiz paskatāmies uz nogāzto koku ezera malā, pirmajā brīdī liekas ļoti neglīts skats. Bet paskatoties uzmanīgāk, redzi cik jauki un interesanti izskatās tas nogāztais koks. Arī cilvēkiem ir noderīgs, jo uz tā var pasēdēt ezera malā, atpūsties, pavērot saulrietu. Lai saskatīt neglītajā skaistu, laikam jābūt drusciņ māksliniekam. Droši vien tāpēc daudzās gleznās mēs redzam nogāztus kokus ezera malā. Labprāt skatāmies uz gleznām un priecājamies par jauku skatu, kuram ikdienas dzīvē mierīgi paietu garām.…
