1985. gadā pasaules pirmizrādi Aviņonas festivālā pasaules pirmizrādi piedzīvo Pītera Bruka veidotā „Mahābhārta”. Izrāde tiek atzīta par vienu no 20. gs. teātra virsotnēm un tiek rādīta 4 gadus dažādās valstīs un kontinentos. Izrādes pamatā ir indiešu svētie raksti. Režisoram aktuāls šķiet arī mūsdienu pasaulē jēdziens „karma”. Uzvedumam ir trīs daļas- „Kauliņu spēle”, „Trimda mežā” un „Karš”.
o „Mahabhārata”, kam 1989. gadā režisors rada sešu stundu garu kinoversiju, ir augstākais punkts P. Bruka daiļradē. Mākslinieks turpina iestudēt arī pēc tam, taču arvien retāk ir ceļa rādītājs pasaules teātra attīstības procesā.
90. gados Bruks velta divas izrādes mentālajām slimībām- „Cilvēks, kurš” (1993) un „Es esmu fenomens” (1998); tiek iestudētas arī divas oriģinālas Šekspīra interpetācijas- 4. reizi „Vētra” un otro- „Hamlets”.
P. Bruks arī 21. gs. tiek atzīts par vienu no pasaules teātra kultūras ietekmīgākajiem līderiem. Simboliska vēlīnajam Brukam ir 1995. gadā iestudētā Semjuela Beketa luga „Laimīgās dienas”
…
