Kristietības stāvokli postmodernajā sabiedrībā, sabiedrībā, kurā pastāv tik daudz dažādu kultūru, ir grūti novērtēt. Pastāv liels morālais un intelektuālais relatīvisms. Ņemot vērā to, ka „Liberālās un modernās baznīcas iznīkst, turpretim konservatīvās un evaņģēliskās zeļ un plaukst.”1, rodas jautājums – Kādēļ kristietība ir tik vāji pamanāma? Kāpēc ir radies tā saucamais postmodernais evaņģēlijs? Kāpēc ir radusies kristietiskā subkultūra? Šos un līdzīgus jautājumus es centīšos apskatīt šajā pētījumā. Kā arī apskatīt diakonijas darbu šajā multikulturālajā vidē.
Kādēļ kristietība ir tik vāji pamanāma?
Baznīcas, kuras ir pieskaitāmas pie konservatīvajām un evaņģēliskajām, bieži vien, un īpaši Amerikas Savienotajās Valstīs, mēģinādamas piesaistīt mūsdienu sabiedrību, pārveido ne vien stilu, bet arī vēsti. Reliģijā, tāpat kā pārējās nozarēs, valda komerciālisms. Paši kristieši ir kļuvuši daudz liberālāki gan savā uztverē pret apkārt notiekošo, gan arī kļuvuši tādi iekšēji, savos uzskatos par patiesību, morāli, ticības jautājumiem. „Tā vietā, lai sludinot vestu pie grēka apziņas un pestīšanas caur Jēzu Kristu krustu, baznīcas sludina „labsajūtas vēstis, lai cilvēkus iepriecinātu.”…
