Vērtējums.
Lasot šis divas grāmatas vairāk interesējos tieši par Kārļa Ulmaņa darbībām gan ārpolitikā gan arī Latvijas mēroga politikā. Ir dzirdēti visādi viedokļi par šo personību, un pārsvarā gan negatīvi. Pēc šo divu grāmatu izlasīšanas man ir radies pozitīvs vērtējums par K.Ulmani. Arī, manuprāt, viņš ir bijis ļoti izcils politiķis ar saviem tiešiem mērķiem, kurus arī centās sasniegt. Viņa valdonības veids gan nebija īsti sekmīgs- autoritatīvais, kas bija lielākais iemesls negatīvajam vērtējumam. Bet es uzskatu, ka tieši šis autoritatīvais vadīšanas stils Latvijai arī bija nepieciešams, jo pirms tam bija milzum daudz valdības, kuras pēc aprakstīta, šķiet, ka nāca tikai izklaidēties Saeimā un nespēja ne vienoties par kādiem nozīmīgiem lēmumiem nedz arī panākt kaut ko lietderīgu tautai. Nu un šeit nāca Ulmanis ar savu autoritāte, kad nevajadzēja ne ar vienu vienoties un viss, kas tika iecerēts uzreiz tika arī darīts, protam, dažreiz bez panākumiem.
Pēc grāmatām varu arī spriest, ka Ulmaņa laikā arī saimniecība, tirdzniecība, sabiedriskā dzīve attīstījās. Tauta bija priecīga par situāciju valstī. Vai arī tas bija tikai apmāns, jo Ulmanis pats sevi negodināja, viņam bija cilvēki, kas viņu visos iespējamos veidos godināja un stāstīja tikai labo. Bet katrā gadījumā Ulmaņa laikā cilvēkiem darbs bija, un situācija visu laiku nepārtraukti attīstījās. Es gan uzskatu, ka valsts mēroga politika Ulmanim padevās labāk nekā ārpolitika, jo, kamēr Ulmaņa rokās bija ārpolitiskie jautājumi nekas dižs netika izdarīts. Viņš gan centās sadarboties ar ārvalstīm un kaut ko darīt, bet lielākā daļa ārpolitisko darbību bija neveiksmīgas. Arī grāmatā bija pieminēts, ka Ulmaņa dibinātā banka un citi uzņēmumi nedarbojās efektīvi tikai un vienīgi Ulmaņa nezināšanas un neprašanas dēļ. Lielākie Ulmaņa nopelni, manuprāt, bijuši tirdzniecības jomā, jo viņa laikā Latvija pat bijusi 3. lielākā sviesta eksportētājvalsts Eiropā. Kopumā uzskatu, ka Kārļa Ulmaņa politiskās gaitas bija sekmīgas.
…
