Definēt, kas ir meilārts- diezgan sarežģīti. Eksistēja viedoklis, ka šo virzienu izpratuši tikai tie cilvēki, kas dienu no dienas ar to saskārušies, kā arī mākslinieki. No vienas puses meilārts kļuva par kultūras ļaužu- mākslinieku- kontaktu savā starpā un izpaudās kā īpaša pasta forma, kur izmantoti arī elektroniskie līdzekļi- fakss un internets, jo no tiem cilvēks guva labumu: apkopoja informāciju, veidoja projektus, sazinājās u.t.t. ... No otras puses meilārts veidojās kā piegādes sistēma pašiem pārstāvjiem. Izveidotas personīgās avīzes un žurnāli, kur publicēti un apkopoti ne tikai mākslinieciskie darbi, bet arī kritiski un vēsturiski materiāli, veidotas diskusijas. Tādā veidā virziens kalpoja kā alternatīva tradicionālajai mākslinieciskai kontūrai- „ izstāde- kritika- muzejs”. ... Treškārt, meilārts pašiem māksliniekiem kļuva par nepārtrauktu festivālu, neatkarīgu no autoru pateicīgajiem materiāliem. ... Ceturtkārt, meilārtā pieņemti stingri ierobežojumi attiecībā uz mākslu. Nebija atļautas jebkura veida vardarbīgas idejas, lielākā daļa projektu nebija komerciāli; tos nepārdeva vai nepirka, darbu atlasi neveica. …
