Cilvēks dzīvo sabiedrībā, konkrētā kultūrvidē, nemitīgi atrazdamies saskarsmē ar citiem. Visi cilvēka nodarbošanās veidi, prieki, rūpes un sarūgtinājumi ir saistīti ar līdzcilvēkiem un norit saskarsmes kontekstā. Saskarsme ir uzskatāma par cilvēces garīgās dzīves galveno esības formu un vienu no senākajām un sarežģītākajām katras tautas garīgās kultūras sastāvdaļām.
Pēc psiholoģes G. Andrejevas domām, saskarsme ietver gan otra cilvēka uztveri un izziņu, gan arī sazināšanos un informācijas apmaiņu. Viņa nodala trīs galvenos strukturālos saskarsmes aspektus: komunikatīvais (saskarsme kā informācijas apmaiņa), interaktīvais (saskarsme kā mijiedarbība), aperceptīvais (saskarsme kā savstarpējā uztvere). …
