Tālejošas sekas bija pilnīgai klaušu atcelšanai 1868. Gada Jurģos. Vācu muižniekiem nu bija jāmeklē algoti strādnieki savu muižu zemes apstrādāšanai. Vidzemes un Kurzemes laukos sāka veidoties plašs laukstrādnieku slānis – iezīmējās proletarizācijas tendence, kam bija svarīga nozīme 1905 – 1907. Gada revolūcijā. Daļa kalpu pameta laukus un pārcēlās uz dzīvi pilsētās, kur augošajai rūpniecībai bija nepieciešamas darbarokas, - norisinājās Latvijas iedzīvotāju urbanozācijas process. Zemnieki, naivi ticēdami, ka drīz saņems zemi bez atlīdzības, kādu laiku atturējās no zemes pirkšanas brīvajā tirgū. Pēc tam iestājās lūzums, un 70. Gados sākās māju pirkšanas drudzis, kas savu kulmināciju sasniedza 1873. Gadā. Līdz ar to Latvijas laukos veidojās zemes īpašnieku slānis. Vidzemē vidējais zemnieka sētas lielums bija 40,3 desetīnas( 1 desetīna – 1,0925 ha), bet vidējā muižas saimniecība to 80 reižu pārsniedza. Pretrunas agrārajās attiecībās saglabājās.
60. – 70. Gados uzplauka pirmā apzinātā latviešu nacionālā kustība “Tautas atmoda” nav vēsturnieku dots nosaukums, bet radies kā pašu laikabiedru un kustības dalībnieku apzīmējums.
…
