Parlamentārās demokrātijas laiks Latvijā ilga no 1920. – 1934. gadam. Šajā laikā Latvijā pastāvēja politiskās partijas, tika izdoti likumi, bija tautas vēlēta vara, brīvas, tiešas un aizklātas vēlēšanas, kā arī cilvēkiem bija demokrātiskās brīvības un pilsoņu tiesības – visas parlamentārās demokrātijas pazīmes.
1920. gads iesākās ar miera sarunu sagatavošanu. Šis process ieilga, nemitīgo līgumu labojumu dēļ. Latvija, slēdzot līgumu ar Krieviju, vēlējās panākt vismaz daļēju kara zaudējumu atlīdzināšanu.1 Valdība uzskatīja, ka sarunas norisināsies ātri un sekmīgi, kā arī cerēja uz kopējam sarunām ar Poliju, Lietuvu un Somiju. Bija paredzēts, ka sarunas sāksies februārī, taču vairāku iemeslu dēļ tās sākās divus mēnešus vēlāk. Viens no iemesliem bija nepamatotās cerības uz kopējām sarunām, nekas neliecināja par Somijas, Polijas vai Lietuvas vēlmi sadarboties.
Aprīlī uz Maskavu izbrauca Latvijas delegācija. Tā veda sev līdzi Latvijas valdības izstrādātos pamatprincipus sarunām ar Krieviju – tie nebija reālistiski un nevarēja nodrošināt tāda līguma parakstīšanu, kādu Latvijas valdība vēlējās. Delegācijai nebija tiesību noslēgt mieru, bet tikai atklātu pamieru, kam sekotu miera līgums. Tā bija nevajadzīga sarunu novilcināšana, paredzot lieku starpposmu…
