Komunikācijas teorijas

1. Teorijas: nozīme, būtība un uzbūves principi. Teorijas: simbolisks realitātes atspoguļojums, kura mērķis ir tās aprakstīšana un izskaidrošana; tās ir abstrakcijas un konstrukcijas. Teorijas nosauc fenomenus, samazina iespējamību, sistematizē fenomenu būtisko/ nebūtisko raksturojumu/ detaļu, „kartē” attiecības, sakarības, noskaidro un ņem vērā noteikumus.Tās dod sistēmu, kā traktēt, izskaidrot, saprast, un pieredzi. Sistematizētas zināšanas var izmantot nākotnes prognozēšanā. Kopīga valoda. Teoriju lietderīgums: abstrahēšanās no atsevišķā, vispārinājums, zināšanu sistematizēšana. Vienāda pieeja fenomenu salīdzināšanā laikā un telpā. Sistemātiskas pieejas fenomenu novērošanā, skaidrošanā, rezultātu fikcijā un spriedumu veidošanā. Teoriju akadēmiskā nozīme: pētniecības sistematizācija, jaunu pētniecības ideju veicināšana, zināšanu vairošana, zināšanu komunikācija, zināšanu sakārtošana, pamats diskusiju un kritikas forumiem, sasniegumu novērošanas iespējas. Teorijas definīcija:*savstarpēji saistīti spriedumi, kas dod iespēju saprast un skaidrot, kāpēc notikumi, parādības utt. eksistē/notiek tādā veidā, kādā tās parādās, kā tās veidojušās pagātnē un varētu attīstīties nākotnē. Teorija veidojas no: *fenomenu nosaukšana, apzīmēšana, norobežošana; *koncepts- sistematizēti uzskati /spriedumi/ raksturojumi par kādu fenomenu. Teoriju veidošanās procesi: *datu krāšana, pētījumu atkārtošana- secinājumi, *secinājumu apkopošana, salīdzināšana- teorētiskie spriedumi, *teorētisko spriedumu konceptualizēšana, *gatavu teoriju pārbaudīšana, *jaunu teoriju veidošana, izmantojot esošās teorijas. Aprakstīšana un izskaidrošana: *taksonomiskās teorijas -fiksē procesus, apraksta fenomenus, *izskaidrojošās- kā mainīgie savā starpā ir saistīti un cits citu ietekmē. Izskaidrojumu veidi: *cēloniskie, *praktiskie- fenomeni izriet no iepriekš izvēlētām darbībām. Teoriju organizācijas veidi: *teksts, *grafiski modeļi, *formulas. Teoriju ideālais modelis: *pētnieciskais jautājums, *hipotēzes izvirzīšana, *hipotēzes pārbaudīšana, *teoriju formulēšana. Alternatīvās paradigmas: *mainīgo analītiskā pieeja, *darbības ir voluntāras un mainīgas, *zināšanas ir sociāli radītas, *teorijas ir vēsturiskas, *teorijas ietekmē realitāte, *teorijas ietekmē tām piešķirtā vērtība. Teoriju nozīme un derīguma kritēriji: *teorijai ir jāapkopo pieredze, *jāizskaidro, *jādod iespēja paredzēt un kontrolēt- darbības, to kārtības, notikumi, rezultāti, *jābūt taupīgām, *jābūt sakārtotām, skaidrām, *jābūt pārbaudāmām. Teoriju attīstība un izmaiņas: *ekstensīvā, *intensīvā, *zinātniskās revolūcijas.…