Ķikuļa Jēkabs bija audējs, ievērojams hernhūtietis, dzīvojis netālu no Smiltenes Blomu kroņa muižas Ķikuļu mājās. Jēkabs Ķ. bija dzimtcilvēks, uzvārda viņam nebija, tāpēc viņu sauca mājas vārdā. Jēkabs esot dzīvojis stabilu nodrošinātu dzīvi.
Zemnieku nemieru laikā, kuri norisinājās Vidzemē, zemnieki atteicās pildīt klaušas, šajos nemieros aktīvi piedalījās pirmais zināmās latviešu tautas dzejnieks-Ķikuļa Jēkabs. Šajā nemiera laikā 1777. gada rudenī divi zemnieki nokļuva Pēterburgā. Viņus apcietināja un sodīja, bet aizvestie iesniegumi ir saglabājušies, tie ir divi sūdzību raksti un divas dziesmas, šos dokumentus rakstījis Jēkabs Ķ. viena dziesma ir veltīta ķeizarienei, otra –„Viena Vidzemes cietumnieku bēdu dziesma, iekš lielām bēdām un bailēm šinī 1777.gadā taisītā.”
Dzejojumi ir rakstīti tā laika rakstu valodas tradīcijā. Hernhūtiešu( Hernhūtisms ir brāļu draudžu kustība Vācijā, kas pēc tam pārnāca uz Vidzemi. Viņi mācīja latviešu valodu.)rakstu ietekme ir jūtama leksikā. Lai gan Ķikuļu Jēkabs savās dziesmās pielietoja tādus izteiksmes līdzekļus, kā metaforas, metaforiskos epitetus.…
