| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| Lietoto apzīmējumu skaidrojums | 5 | |
| 1. | Teorētiskais raksturojums politiķu un birokrātu attiecībās | 6 |
| 1.1. | Politiķu un birokrātu attiecības klasiskajā izpratnē | 7 |
| 1.2. | Politiķu un birokrātu attiecības mūsdienu diskusijā | 8 |
| 1.3. | Politiķu un birokrātu attiecību modeļi | 10 |
| 1.3.1. | B.Gaja Pītera politiķu un birokrātu attiecību modeļi | 10 |
| 1.3.2. | Kristofera Huda politiķu un birokrātu attiecību modeļi | 11 |
| 1.4. | Politiķu un birokrātu varas resursi | 12 |
| 2. | Darba teorētiskais izvirzījums | 14 |
| 3. | Politiķu un birokrātu attiecību veidošanās Latvijā | 15 |
| 4. | Politiķu un birokrātu attiecību regulējums Latvijas normatīvajos aktos | 18 |
| 5. | A.Kalvīša valdības deklarācijā paustās idejas par politiķu un birokrātu attiecībām | 21 |
| 6. | Politiķu un birokrātu attiecību gadījumu analīze A. Kalvīša valdības laikā | 23 |
| Nobeigums | 29 | |
| Izmantoto avotu un literatūras saraksts | 31 | |
| Anotācija | 40 | |
| Annotation | 41 |
Diskusija par politiķu un birokrātu attiecībām ir aizsākusies līdz ar publiskās administrācijas pētniecību jau no 19. gs., kad var sākt runāt par moderno valstu izveidi. Šajā laikā aktualizējās jautājumi par to, kādām šīm attiecībām vajadzētu būt, zinot to, ka abām šīm grupām ir nozīmīga loma valsts politikas veidošanā un attīstībā. Politiķu un birokrātu attiecības ir nozīmīgs pētījuma objekts, ko var skaidrot arī caur dažādu politisko notikumu skatu punkta, piemēram, politisko režīmu maiņu gadījumā, vai efektīvas valsts pārvaldes radīšanā.
Latvijas administratīvā sistēma ir veidojusies dažādu varu ietekmē, tāpēc ir interesanti, kā pēc neatkarības atjaunošanas ir veidojušās politiķu un birokrātu attiecības, jo zināms, ka katrs režīms atstāj zināmas iezīmes tālākajā valsts attīstībā. Latvijā šo abu pušu attiecības ir ietekmējušas gan režīmu maiņa, kad pēc Padomju Savienības Latvija atguva neatkarību, un kad notika dažādas politiskās un ekonomiskās reformas, gan pievienošanās Eiropas Savienībai 2004. gadā.
Šajā darbā tiks pētītas tieši Ministru kabineta un ierēdņu attiecības laika posmā no 2006. gada 7. novembra līdz 2007. gada 20. decembra, kad valdības vadītājs bija Aigars Kalvītis (TP). Šāda pētījuma objekts ir izvēlēts tāpēc, ka šis ir nebijis gadījums neatkarīgās Latvijas vēsturē, kad pēc Saeimas vēlēšanām prezidenta uzaicinājumu vadīt MK, vēlāk arī parlamentā apstiprināts, tiek iepriekšējās valdības vadītājs. Pie šādiem apstākļiem ir aktuāli pētīt kā norisinās politiķu un birokrātu attiecības, kad sabiedrības uzticību ir izpelnījies noteikts politiskais spēks.…
Šajā darbā tiks pētītas tieši Ministru kabineta un ierēdņu attiecības laika posmā no 2006. gada 7. novembra līdz 2007. gada 20. decembra, kad valdības vadītājs bija Aigars Kalvītis (TP). Šāda pētījuma objekts ir izvēlēts tāpēc, ka šis ir nebijis gadījums neatkarīgās Latvijas vēsturē, kad pēc Saeimas vēlēšanām prezidenta uzaicinājumu vadīt MK, vēlāk arī parlamentā apstiprināts, tiek iepriekšējās valdības vadītājs. Pie šādiem apstākļiem ir aktuāli pētīt kā norisinās politiķu un birokrātu attiecības, kad sabiedrības uzticību ir izpelnījies noteikts politiskais spēks.Darba mērķis ir izvērtēt kādas ir bijušas politiķu un birokrātu attiecības Aigara Kalvīša valdības laikā un salīdzināt tos ar izvirzītajiem teorētiskajiem modeļiem. Darba pirmā daļa tiks veidota, lai apskatītu visus teorētiskos apstākļus, kas ir saistīti ar politiķu un birokrātu attiecībām. Atskatoties vēsturiskajā aspektā būtu svarīgi aplūkot divas būtiskākās izpratnes par šo pušu attiecībām, kas būtu Klasiskā izpratne un Jaunās publiskās pārvaldes (JPP), jeb mūsdienu diskusija. Teorētiskajā analīzē tiks ietveri tādi pētnieki kā Vudro Vilsons un Makss Vēbers, kurus var uzskatīt par administrācijas pētniecības aizsācējiem, kā arī mūsdienu pētnieki kā B. Gaijs Pīters un Kristofers Huds, kas ir daudz detalizētāk apskatījuši politiķu un birokrātu attiecības un mēģinājuši to klasificēt un apkopot. Tāpat šeit tiks aprakstīti politikas zinātnieku izdalītie iespējamie teorētiskie modeļi, kas ir ļoti svarīgi pētījuma empīriskās daļas veidošanai. Kā arī gan politiķu, gan birokrātu varas resursi, kas ir noteicošais faktors abu attiecību norisēs. Empīriskā daļa, ko veido trešā, ceturtā, piektā un sestā nodaļa, tiks veidota balsoties uz Latvijas vispārīgo apskatu par politiķu un birokrātu attiecībām, to skaidrojumi un regulējumi normatīvajos aktos un A. Kalvīša valdības deklarācijā. Darbā tiks izmantoti tādi likumi, kā Valsts civildienesta likums un Valsts pārvaldes iekārtas likums. Empīriskajā daļā tiks apskatīti jau iepriekš veidotie pētījumi par politiķu un birokrātu attiecībām, lai varētu izdarīt secinājumus. Literatūras izvēle šajā darbā vairāk tiks balstīta uz angļu valodas izdoto, kuras laika posms ir no pagājušā gadsimta 80-tajiem gadiem līdz pat 2002. gada izdotās. Literatūra tiks uzmantota lai balstītu teorētisko daļu, kā arī lai empīriskajā daļā aplūkotu iepriekš veiktos pētījumus. Darbā tiks izmantota arī literatūra, kuras pieejamība Latvijā ir apgrūtinoša. Vēl tiks izmantoti laikrakstu „Diena” un „Neatkarīgā” publikācijas. Tāpat tiks izmantoti interneta resursi, kas ļauj ērtāk iegūt iespējamos normatīvos aktus un notikumu aprakstus.
