Cilvēka attiecības ar dabu ir aktuālas jebkurā laikā, tātad arī mūsdienās, jo ar dabu mēs sastopamies katru dienu, tādēļ daba ir jāciena un jāmīl.
Reizēm daba mēdz būt saudzīga, laipna, bet reizēm skarba un neiejūtīga. Bet tas laikam ir atkarīgs no cilvēka. Ja cilvēks nāk pie dabas ar gaišām domām, tad tā mierina to, bet, ja ar naidu vai dusmām, tad raida prom.
Daba ir saprotoša pret skumjām. Viņa tās uzņem sevī, lai neskumdinātu citus. Skumjš cilvēks nāk pie dabas, viņa to uzklausa, patur sevī, un cilvēks atkal ir priecīgs.…
