Karls Gustavs Jungs ir Šveices psihiatrs, kas no 1907. līdz 1913. gadam strādāja kopā ar Zīgmundu Freidu. Jautājumā par seksualitātes nozīmi psihisko sarežģījumu izcelsmē viņiem radās lielas domstarpības, jo Jungs seksualitāti uzskatīja tikai par vienu no vairākajiem primārajiem cilvēka rīcības dzenuļiem. Pēc tam Jungs nodibināja pats savu analītiskās psiholoģijas skolu.
Jungs radījis analītisku personas koncepciju, kurā persona tverta filozofiskā, reliģiskā un misticiskā aspektā, par tās pamatu uzlūkojot apziņas, personiskās bezapziņas un kolektīvās bezapziņas sistēmu mijiedarbību. Viņš pētījis reliģijas un sapņu simboliku un iedibinājis terminus introversija un ekstraversija. Psihi Jungs uzskatījis par pašregulējošu sistēmu un uzsvēris, cik svarīgi indivīdam ir meklēt dzīves jēgu. Junga zinātnisko darbu galvenā tēma ir no Platona „Valsts” aizgūtā doma, ka labai psihiskajai veselībai raksturīga personības vienotība, turpretī sliktas psihiskās veselības izpausme ir personības sašķeltība.…
