Darba līguma noslēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas kārtība

Kopš Latvijas neatkarības iegūšanas iedzīvotājiem lielas grūtības sagādā, kā dabūt darbu un kā to saglabāt. Lai to visu atvieglotu gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem ir izveidota “Latvijas darba likuma Kodeksā” speciāla 3 nodaļa “Darba līguma noslēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas kārtība”. Šis Likums stājies spēkā ir no 1972 gada 1. oktobra. Likumā ir izdarīti daudzi grozījumi un pēdējais grozījums stājas spēkā ar šī gada 1.jūniju, un tāpēc mums ir laicīgi jāzina, kas mainīsies mūsu darba attiecībās

Darba attiecības starp darbinieku un darba devēju rodas uz individuāla rakstveida darba līguma pamata. Kas tad ir darba līgums? 14. pantā ir rakstīts : “Darba līgums ir tāda rakstveida vienošanās starp darbinieku un darba devēju, sakarā ar kuru darbinieks apņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties iekšējai kārtībai vai darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs apņemas nodrošināt darba samaksu un darba apstākļus, kas paredzēti likumdošanas aktos, darba koplīgumā un pusēm vienojoties.
Darbinieks var slēgt līgumu ar vairākiem darba devējiem, ja vien to atļauj likums (pasniedzējs var strādāt vairākās augstskolās, bet vienu brīdi policijas darbinieki nedrīkstēja strādāt otru darbu, jo tas bija pretrunā ar likumdošanu).
Parasti pirms iestāšanās darbā darba devējs izved sarunas pārrunas ar, darbinieku. Jaunajā Darba likumā, kas stājas spēkā ar 2002. gada 01. jūniju uzskaitīti īpaši jautājumi, kurus izvēloties pretendentu, darba devējs nav tiesīgs uzdot.
Tātad viņš nedrīkst jautāt par:
1.Grūtniecību, izņemot gadījumus, kad paredzēto darbu vai nodarbošanos nedrīkst veikt grūtniecības laikā (un šeit nav noslēpums, ka darba devēji ne īpaši vēlas pieņemt darbā grūtnieces, kā arī vienu brīdi bija tendence nepieņemt darbā jaunas sievietes, jo pastāv iespēja, kad drīz viņām būs bērni un tad darba devējs būs spiests apmaksāt slimības lapu slima bērna kopšanai)
2.Ģimenes vai laulību stāvokli.
3.Iepriekšējo sodāmību, izņemot gadījumu, kad tam attiecībās uz veicamo darbu varētu būt būtiska nozīme (P. policijā taču neņems šādu darbinieku. No otras puses skatoties uz sodāmo pilsoņu stāvokli attiecībās ar darba devēju, rodas jautājums: Vai šis cilvēks visu atstumts un noraidīts no darba devēju puses, netiks pamudināts uz jaunu noziegumu izdarīšanu?).…