Visvairāk mēs iemācamies bērnībā, kad mēs vērojam un atdarinām apkārt notiekošo ar lielu vēlmi visu izzināt, visam pieskarties un aptaustīt. Tas, manuprāt, arī ir visnozīmīgākais laiks mūsu dzīvē, jo tas veido pamatu mūsu nākotnei .Augot lielākiem daudz ko uzzinām arī skolā, bet arī ārpus tās mēs apgūstam daudz jauna. Ieskaitot arī mācīšanos no savām un citu kļūdām. Mēs kļūstam apzinīgāki un patstāvīgāki – arī tā ir mācīšanās. Es domāju – jo cilvēks vairāk savas dzīves laikā iemācās, jo lietderīgāka ir viņa dzīve. Tad šis cilvēks savas zināšanas (varbūt ne visas) var nodot citiem cilvēkiem, kuriem tās var noderēt vai palīdzēt. Visu savu dzīvi mēs pavadām mācoties.
Protams, ar gadiem mēs paliekam vecāki un to mēs nevaram mainīt. Bet
