Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 30.11.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Paraugs 'Lineāro automātiskās vadības sistēmu stabilitātes noteikšana', 1.
  • Paraugs 'Lineāro automātiskās vadības sistēmu stabilitātes noteikšana', 2.
  • Paraugs 'Lineāro automātiskās vadības sistēmu stabilitātes noteikšana', 3.
  • Paraugs 'Lineāro automātiskās vadības sistēmu stabilitātes noteikšana', 4.
  • Paraugs 'Lineāro automātiskās vadības sistēmu stabilitātes noteikšana', 5.
  • Paraugs 'Lineāro automātiskās vadības sistēmu stabilitātes noteikšana', 6.
  • Paraugs 'Lineāro automātiskās vadības sistēmu stabilitātes noteikšana', 7.
  • Paraugs 'Lineāro automātiskās vadības sistēmu stabilitātes noteikšana', 8.
  • Paraugs 'Lineāro automātiskās vadības sistēmu stabilitātes noteikšana', 9.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  UZDEVUMS    3
2.  SISTĒMAS STABILITĀTES NOTEIKŠANA    4
2.1.  RAUSA STABILITĀTES KRITĒRIJS    4
2.2.  HURVICA STABILITĀTES KRITĒRIJS    5
2.3.  MIHAILOVA STABILITĀTES KRITĒRIJS    6
2.4.  NAIKVISTA STABILITĀTES KRITĒRIJS    7
3.  VAĻĒJAS SISTĒMAS KRITISKĀ PASTIPRINĀŠANAS KOEFICIENTA APRĒĶINĀŠANA PĒC D SADALES METODES    8
4.  SECINĀJUMI    9
Darba fragmentsAizvērt

4. Secinājumi
Studiju darba izstrādes gaitā pie dotām parametru vērtībām tika aprēķināta sistēmas
stabilitāte pēc Rausa, Hurvica, Mihailova un Naikvista stabilitātes kritērijiem, kā arī noteikts
sistēmas kritiskais pastiprināšanas koeficients, izmantojot D sadales metodi.
Izmantojot attiecīgo parametra k vērtību katram no kritērijiem, tika iegūts, ka sistēma
ar parametriem T1=0,5 un T2=0,25 pie koeficientiem k=4 un k=5 ir stabila, pie k=6 atrodas
uz stabilitātes robežas, bet pie k=8 ir nestabila. Kritiskā pastiprināšanas koeficienta aprēķins
apstiprināja šīs atbildes, jo tika iegūts, ka kkr=6.
Uzskatu, ka kritiskā pastiprināšanas koeficieta aprēķins ir viens no galvenajiem
uzdevumiem, jo, zinot tā vērtību, var spriest par sistēmas stabilitāti, neveicot aprēķinus, kuri
var būt sarežģīti un laikietilpīgi, ja jānosaka augstas kārtas sistēmas stabilitāte.
Trešās kārtas sistēmu stabilitātes noteikšanā par ērtāko var uzskatīt Rausa stabilitātes
kritēriju, jo aprēķini ir īsi, tajos grūti kļūdīties. Aprēķinos bez datora palīdzības vissarežģītāk
izmantot Naikvista stabilitātes kritēriju, jo, salīdzinot ar citiem izmantotajiem stabilitātes
kritērijiem, aprēķins ir visdarbietilpīgākais.
Nozīmīgu sistēmu stabilitātes noteikšanā labāk izmantot frekvenču (Mihailova,
Naikvista), ne algebriskos (Rausa, Hurvica) stabilitātes kritērijus, jo tajos, zīmējot
hodogrāfus, vieglāk nosakāms doto parametru iespaids uz stabilitāti.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants