Bagātie valda pār vienaldzīgiem, un tas atspoguļojās Targala un viņa ļaužu attiecībās. Vienaldzīgiem cilvēkiem viss ir vienalga, tiem nav sava viedokļa, un viņi gatavi darīt to, ko pavēlēs. Daudzi uzskata, ka vienaldzīgam būt ir labi, nevajag lieki uztraukties, domāt ko darīt, ko teikt, visu izdara tā cilvēka vietā. No otras puses, tādiem cilvēkiem nav mērķu, vēlmes izglītoties un tiekties augstāk, tiem interesē tikai ikdienas standarta lietas, kuras neliek viņiem saspringt. Lugā vienaldzīgi man likās ļaudis, viņi darīja to, ko saka karalis, domāja tāpat kā viņš. Daudzās situācijās vienaldzība nav godīga pret citu cilvēku, piemēram, tajā situācijā pret Gunu. Visi ļaudis kliedza kā un Targals – „sadedzināt to uz sārta”, kaut arī zināja, ka viņa nav sliktā burve. Karalis izmanto šo cilvēku vienaldzību savām interesēm, …
