Mērījumi ir galvenokārt katra pētījuma sastāvdaļa. Tie var būt ne tikai zinātniski mērījumi zinātniskajos darbos, bet arī plaši sastopami sociālajās zinātnēs, tikai pētāmie objekti vairs nebūs „nedzīvā daba”, bet gan indivīdi, sociālās grupas un kādi noteikti sociālie artefakti utt. Mērījumi tiek attiecināti uz procesu, kur tiek aprakstīti abstrakti jēdzieni specifisku indikatoru terminos, piešķirot šiem indikatoriem kādus noteiktus ciparus vai citus simbolus saskaņā ar likumiem.1 Mērījumi ir būtībā viens no svarīgākajiem procesiem, kad no abstraktiem jēdzieniem nonāk pie konkrētām lietām. Tā būtībā ir operacionalizācija. Mērījumi arī palīdz noteikt detalizētāku pētījumu un noteikt pašā pētījuma nozīmi, cik svarīgs un nozīmīgs tas ir apkārtējai sabiedrībai.
Sākot kādu sociālo pētījumu parasti ir grūti izpētīt kādu jēdzienu tiešā veidā, kā, piemēram, nabadzību. Tos izzināt var pārsvarā no dažādiem secinājumiem, kas bieži vien var būt pat darba beigās. Savukārt lai pētījumā atklātu šos jēdzienus tie vairāk ir jāskatās caur kādiem noteiktie rādītājiem (indicators). Pētījumā rādītājs ir novērojums, kas ir pieņemts kā kāda fenomena raksturīgas pazīmes un īpašības liecība.…
