-
Livonijas valsts iekārta un tiesības
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| 1. | Zobenbrāļu ordeņa varas struktūra | 3 |
| 2. | Livonijas ordeņa valsts varas organizācija | 4 |
| 3. | Rīgas arhibīskapijas valsts varas struktūra | 6 |
| 4. | Livonijas pilsētas – Hanzas savienības locekles | 8 |
| 5. | Landtāgs – struktūra un kompetence | 9 |
| 6. | Bruņinieku tiesību avoti | 10 |
| 7. | Bruņinieku feodālās zemes īpašuma tiesības | 11 |
| 8. | Pilsētu tiesības (Pārstrādātie Rīgas statūtu) | 12 |
| 9. | Kanoniskās tiesības | 14 |
| 10. | Romiešu tiesību recepcija | 15 |
| 11. | Zemnieku tiesību avoti | 16 |
| 12. | Zemnieku krimināltiesību normas | 17 |
| 13. | Izmantotā literatūra | 20 |
| Pielikums | 21 |
Zobenbrāļu ordenis (1202. – 1236.) – bija Livonijas bīskapa Alberta un Cisterciešu ordeņa abata Teodoriha 1202.gadā nodibināts bruņinieku ordenis Livonijas iekarošanai. Ordeņa statūti tika sastādīti pēc templiešu ordeņa statūtu parauga. Zobenbrāļu ordenis nebija pakļauts tieši pāvestam, bet vispirms Rīgas bīskapam. Pēc krustnešu sakāves saules kaujā 1236.gadā Zobenbrāļu ordeņa paliekas tika pievienotas Vācu ordenim.
Zobenbrāļu ordenis bija militāra, garīga un laicīgās varas organizācija.
Zobenbrāļu ordeņa kā feodālās valsts struktūra.
Miestrs – ordeņa priekšnieks. Latvijas teritorijā no 1202. līdz 1236.gadam bijuši divi mestri.
Komturs – ordeņa bruņinieks, kam bija uzticēts priekšnieka amats kādā ordeņa pilī un tās pārvaldes iecirknī (komtūrijā). Vēlēts amats. Komturam savas komturija robežās bija dota militārā, garīgā, tiesas vara, kā arī viņš veica pārvaldīšanas funkcijas.
Komturs valdīja komturijas militāro un saimniecisko dzīvi, kara laikā bija komturijas bruņoto spēku pavēlnieks, tiesāja komturijas zemniekus un vasaļus un disciplināri varēja sodīt ordeņa brāļus. …
