1.Agrāko dienu masu mediji, jādomā, ka ir bijuši teātris un muzikālās izklaides.
2.Galvenais virziens atklājumā par masu medijiem bija 15. Gadsimta vidū, bija drukātās grāmatas.
3.Vārda auditorija nozīmi attiecina uz dažādiem lasītāju iedalījumiem, kuros līdzdalību ņem sociāla un gara telpa. Nepiemērots pat tad, kad garīgā vai fiziskā telpa principā ir sagrauta.
4.Auditorija kā tirgus:
Daļas ir individuālu patērētāju kopums.
Robežas primāri ir balstītas uz ekonomiskajiem kritērijiem.
Nav vajadzīgas iekšējās attiecības starp daļām un dotā tirgus.
Nav sociālas un normatīvas attiecības ar komunikācijas avotu.
Nav apziņa vai sajūta par sevi kā auditoriju.
Nav bāzēts uz scenāriju.
Pētījumi ir ieinteresēti vienīgi individuālās uzvedības apmēros.
5.Atšķirības starp sociālo un individuālo ir arī mikro un makro īpatnības, atskaitot, no vienas puses pilnīgās grupas vai sociālās kategorijas( šķiru, politiskās publikas u.c). un no otras puses daļēji nosegtas indivīdu apakšsekcijas, kurās visa mediju auditorija, kas izsaka vienas vai otras masu komunikācijas prasības.
6.Termins auditorija apraksta arī tos, kas izvēlas kādus īpašus satura veidus, dažādus izpildījumus un sarežģītas prezentācijas. …
