Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 12.12.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 10 vienības
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Kopsavilkums par desmit folkloristikas rakstiem', 1.
  • Konspekts 'Kopsavilkums par desmit folkloristikas rakstiem', 2.
  • Konspekts 'Kopsavilkums par desmit folkloristikas rakstiem', 3.
  • Konspekts 'Kopsavilkums par desmit folkloristikas rakstiem', 4.
  • Konspekts 'Kopsavilkums par desmit folkloristikas rakstiem', 5.
  • Konspekts 'Kopsavilkums par desmit folkloristikas rakstiem', 6.
  • Konspekts 'Kopsavilkums par desmit folkloristikas rakstiem', 7.
  • Konspekts 'Kopsavilkums par desmit folkloristikas rakstiem', 8.
  • Konspekts 'Kopsavilkums par desmit folkloristikas rakstiem', 9.
  • Konspekts 'Kopsavilkums par desmit folkloristikas rakstiem', 10.
  • Konspekts 'Kopsavilkums par desmit folkloristikas rakstiem', 11.
  • Konspekts 'Kopsavilkums par desmit folkloristikas rakstiem', 12.
  • Konspekts 'Kopsavilkums par desmit folkloristikas rakstiem', 13.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  „Ar muti Eiropā” – globāli procesi, identitāte un publiskais diskurss. Dace Bula    3
2.  Darba sekas. Pēteris Birkerts    4
3.  Lībieši klasiskajās latviešu tautasdziesmās. Jānis Rozenbergs    5
4.  Seno latviešu likteņa dievības. Pēteris Šmidts    6
5.  Likteņa dieviete Laima un sv. Marija latviešu reliģiskajā sinkrētismā. Haralds Biezais    7
6.  Māra., Māra un Māršava. Elza Kokare    8
7.  Māra. Janīna Kursīte    9
8.  Nīcības saule. Vaira Vīķe-Freiberga    10
9.  Stāstījumi un stāstījumu pētniecība – dažas idejas, iespējas un piedzīvojumi. Guntis Pakalns    11
10.  Tikšanās ar mirušajiem sapņos: tipizēti un netipizēti stāstījumi un to funkcionālie un kultūrvēsturiskie konteksti. Mārtiņš Boiko    12
  Avoti    13
Darba fragmentsAizvērt

„Ar muti Eiropā” – globāli procesi, identitāte un publiskais diskurss. Dace Bula
Kopš Padomju Savienības sabrukuma par svarīgu elementu latviešu savstarpējā saziņā kļuvusi Eiropa. Lai arī sociologi uzskata, ka ierastais nacionālās identitātes radīšanas paņēmiens, proti, kopēju Eiropas sociālu kopienu veidošana, dažādu simbolu un piederības zīmju ieviešana, valūtas apvienošana, robežu, politikas un ekonomikas apvienošana nav devusi gaidīto rezultātu, proti, vienotas Eiropas identitātes rašanos ļaužu apziņā, šādu parādību tomēr var novērot sociolingvistiskajā plāksnē, apskatot tautas un mediju saziņas līdzekļus.
Viens no populārākajiem piemēriem ir teiciens „Eiropa mūs nesapratīs”, kas veidojies pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados kā norāde uz atšķirībām starp Latviju un jau tad izveidojušos Eiropas tēlu: vietu, kas gan ir visai nenoteikta ģeogrāfiski, bet politikas, ekonomikas, kultūras u.tml. ziņā krasi atšķiras no nule neatkarību ieguvušās Latvijas. Teiciens līdz mūsu dienām ir saglabājies gan tā nemainīgajā formā, ko savulaik sevišķi popularizēja grupa „Labvēlīgais Tips”, radot dziesmu ar šādu nosaukumu, gan dažādās pārveidotās formās, kam kopēja semantiskā attieksme uz kāda globāla uzskata pretstatījumu kāda lokālam, tai pat laikā nenorādot uz kāda no tiem pareizību tieši šī sava mēroga dēļ. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants