Islāmu juristi gadsimtiem ir klusējuši par savu finansu sistēmu, taču interese par to parādījās pēc 2. pasaules kara. Būtībā islāma ekonomika ir noteikumi, kurus Musulmaņiem ir jāievēro. Tā ir normatīva ekonomika un tā neprasa citādāku epistemoloģiju. Visupirms, tā ir ētisku principu piemērošana, kas balstīta uz dievišķo likumu. Daži islāma pārstāvji vēlas nodalīt musulmaņu ekonomiku no globālās. Viņi vēlas veidot „Musulmaņu pasaules tirdzniecības centru” un tirgoties savā starpā, atbrīvojot sevi no rietumu dominances un manipulācijas skavām. Ir bijuši arī aicinājumi veidot islāma ekonomikas teoriju, tajā skaitā mikroekonomiku un makroekonomiku, tomēr nekas ievērojams nav sanācis.
Tekstā daudz tiek apspriesta procentu likme. Šajā sakarā musulmaņu autoru plaši pieņemta nostāja ir tāda, ka nauda ir tikai kā maiņas un vērtības noteikšanas līdzeklis un tā pati par sevi nav vērtība jeb aktīvs. …
