Madrigāls renesanses mūzikā

Madrigāls visnozīmīgākā renesanses mūzikas forma, tā ziedu laiki bija 16. gadsimts, tomēr tas zaudēja savu popularitāti 17.gadsimta 30 gados, kad laicīgajā mūzikā populārs kļuva operas žanrs. Madrigāls ir miniatūra, kuras garums parasti nepārsniedz 2-3 minūtes, tos ļoti bieži apkopoja grāmatās, madrigālu nosaukums ir pirmās teksta frāzes. Visi madrigāli ir transponējami.
Madrigālus izmantoja mājas muzicēšanai, tas bija aristokrātisks žanrs, kas to arī atšķīra no tautas mūzikas. Madrigāls (matricale no latīņu valodas) –dziesma dzimtajā valodā.
Madrigālu popularitāti veicināja nošu iespiešanas attīstība, lai arī šī tehnika bija ļoti dārga.
Madrigāls attīstījās no frottola ( laicīga itāļu 3-4 balsīga dziesma, populāra 14.gs beigās un 15.gs sākumā, parasti homofonā faktūra ar viegli iegaumējumu ritmu un neliela apjoma melodiju) žanra, bet madrigāls ietekmējies arī no franču šansona un motetes žanra. Ļoti iecienīti bija Festas trīsbalsīgie madrigāli, tomēr kā paraugi tika izmantoti Verdelota 4-6 balsīgie madrigāli līdz pat Arkadetla laikam. Venēcija bija galvenais madrigālu centrs, tomēr tie ļoti ātri izplatījās visā Eiropā, un jau ap 1560.gadu šim žanram pievērsās gandrīz visi profesionālie Eiropas mūziķi.
Agrīnie madrigāli datēti jau ap 1320.gadu, bet šis žanrs lielāku attīstību sasniedza jau 1340.gadā, kad tā struktūra bija 2-3 strofas, kuras parasti bija vienādam mūzikas materiālam ar formu AB, ABA, ABB, un 1-2 rindiņu gariem piedziedājumiem (riturneļiem) ar atskaņām, kas izskanēja skaņdarba beigās. Strofu metrs bija divdaļīgs, bet piedziedājumu kontrastējošs – trijdaļīgs. No 190 saglabājušamies piemēriem lielākā daļa madrigālu bija trīsbalsīgi, tomēr sastopami arī divbalsīgi skaņdarbi. Galvenā nozīme bija augšējai balsij, pārējām balsīm bija pavadoša nozīme atbalstot ritmiski galveno balsi, pavadošās balss melodija bija vienkāršāka, tomēr madrigāla žanram attīstoties tās kļuva virtuozākas un polifonizētākas, bieži vien kanona formā.
Madrigāla attīstība ļoti saistīta ar dzejas attīstību, dzeja arī bija galvenais, kas noteica madrigāla formu. Madrigālos izmantotā tematika bija ļoti daudzveidīga: mīlas lirika, satīra, alegorija un daba visdažādākajās izpausmēs, mītiskie tēli īpaši nimfas. Tika komponēti madrigāli, kur katrā balsī tika izmantots cits dzejas teksts.…