Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 03.04.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Ērču encefalīts', 1.
  • Referāts 'Ērču encefalīts', 2.
  • Referāts 'Ērču encefalīts', 3.
  • Referāts 'Ērču encefalīts', 4.
  • Referāts 'Ērču encefalīts', 5.
  • Referāts 'Ērču encefalīts', 6.
  • Referāts 'Ērču encefalīts', 7.
  • Referāts 'Ērču encefalīts', 8.
  • Referāts 'Ērču encefalīts', 9.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Etioloģija un epidemioloģija    4
2.  Patoģenēze un klīniskā aina    5
3.  Diagnostikas metodes    5
3.1.  Epidemioloģiskā izmeklēšana    6
3.2.  Klīniskā izmeklēšana    6
3.3.  Specifiskas izmeklēšanas metodes    7
4.  Profilakse    7
  Secinājumi    9
  Izmantotā literatūra un avoti    10
Darba fragmentsAizvērt

SECINĀJUMI
1. Ērču encefalīta izraisītajs ir RNS grupu saturošs vīruss ar lodveida formu, ko pārnēsā transmisīvā ceļā ar Ixodes ricinus un Ixodes persulcatus ērču sugu pārstāvjiem.
2. Inficēties var alimentārā ceļā – lietojot uzturā nevārītu kazas vai govs pienu.
3. Slimības ieejas vārti, inficējoties transmisīvā ceļā, ir āda, bet, inficējoties alimentāra ceļā, – gļotāda.
4. Saslimšnai ragsturīga divviļņu gaita, pirmajā vilnī raksturīga vidēji smaga vispārējo simptomu gaita, kas otrajā vilnī krasi pieaug.
5. Ērču encefalītu diagnosticē izmantojot epidemioloģiskās anamnēzes, klīniskās izmeklēšanas un seroloģiskās izmeklēšanas datus.
6. Var veikt nespecifisko profilaksi – neuzturoties epidemioloģiski bīstamos apvidos un apstākļos.
7. Ieteicams veikt mākslīgu aktīvo imunizāciju, piemēram vakcinējoties ar Encepur vai FSME-Immun vakcīnam.

Autora komentārsAtvērt
Atlants