Politikas zinātnes aizsākumi meklējami jau tālajā senatnē, kad dažādi tajā laikā radušies filozofijas virzieni sāka apskatīt sabiedrības lomu valsts jomā, kā arī sabiedrības atkarību no politiskā subjekta. Politikas mājieni tika pieminēti gan Platona(ideālisma piekritējs), gan Cicerona, gan Sv. Augusta, gan arī Dantes darbos, bet par politikas zinātnes pamatlicēju uzskatāms Aristotelis (materiālisma piekritējs) 4.g.t.p.m.ē., kas formulējis savas idejas par valsti darbā „Politika”, kurā tika apskatīti dažādi valsts politikas realizēšanas veidi, revolūcijas iemesli, un dažādi ieteikumi, kā izglītot sabiedrību par tās pienākumiem pret valsti, lai tā varētu veiksmīgi funkcionēt. Jēdziens „Politika” no grieķu valodas tulkojams kā „valdīšana”, kas senatnē nozīmēja pārvaldi pilsētās (agrīnajā Grieķijā pilsētas bija kā mazas valstis, tāpēc vajadzēja izveidot vienotu pārvaldi). Mūsdienās vārds politika aptver visus iespējamos valdīšanas veidus un metodes. Politikas filozofija apskata telpas un sabiedriskās iekārtas vērtību sistēmu, politisko saistību principus, tiesību, tieslietu un brīvības izpausmes. Mūsdienu politikas zinātnes aizsākumi meklējami 19.gs. Auguste Compte un Henri de Saint-Simon darbos, entuziastiski meklējot veidus, kā padarīt politikas zinātni tuvāku sabiedrības norises procesiem un kā to veiksmīgi ietekmēt.…
