Savu rakstu sāku ar A. Sent- Ekzeperī citātu no „Mazā prinča”, jo tas attiecināms uz šī raksta būtību. Mēs esam atbildīgi par tiem, kurus esam pieradinājuši. Mēs savā ģimenē uzņemam svešu bērnu, par kuru jāuzņemas atbildība. Jāņem vērā, ka šis bērns nav tikai finansiālu problēmu risinājums, šis bērns ir ar sirdi un dvēseli. Viņš ir dzīvs cilvēks, kurš pelnījis sajust mīlestību.
Mūsdienās kļuvis populāri ņemt audžuģimenē bērnu. Iespējams tas saistīts ar šī brīža ekonomisko situāciju, bet varbūt tikai daudzi cilvēki jūtas vientuļi un nevienam nevajadzīgi, jo viņu bērni, ja tādi ir, ir izauguši, veido paši savu dzīvi. Protams, ņemot audžu ģimenē bērnu no bāreņu nama, iespējams saņemt labu naudu, kas katru mēnesi krietni papildinās maciņa saturu. Bieži vien šī samaksa ir lielāka par paša algu. Labi, ka var atrisināt savas finanšu problēmas, bet jāpadomā arī šī situācija no bērna skata punkta. Kā viņš jūtas, ka viņu mētā no vienas vietas uz otru, no vienas ģimenes- citā? …
