Līgums ir līdzeklis, ko visbiežāk izmanto saistību nodibināšanai. Ar līgumu palīdzību personas regulē gan rīcību ar lietām (atdošanas, atsavinājuma līgumi, dāvinājums, īre, noma), gan darbu izpildi, svešu lietu pārzināšanu, gan saskaņotu darbību kopīga mērķa sasniegšanai1. Līgums ir civiltiesiskajā apgrozībā visizplatītākais un svarīgākais tiesiskā darījuma veids, jo tiek izmantots tiesību subjektu eksistencei nepieciešamo mantisko labumu apmaiņai2. Līguma tiesiskuma priekšnoteikums ir līgumu brīvības principa ievērošana. Šis princips izpaužas četros aspektos:
1)ikviens tiesisko attiecību subjekts var pats brīvi izlemt, vai vispār vēlas slēgt līgumu ar citiem subjektiem,
2)ikviens tiesisko attiecību subjekts var brīvi izvēlēties, ar kuru konkrēto subjektu nodibināt līgumiskās attiecības,
3)subjekts ir tiesīgs noteikt to līgumisko attiecību, kurās viņš gatavojas iesaistīties, saturu,
4)subjekts ir tiesīgs izvēlēties līguma noslēgšanas formu.
Tomēr likums atsevišķos gadījumos kādu no aspektiem ierobežo, lai saglabātu civiltiesiskās apgrozības stabilitāti un netiktu aizskartas trešo personu tiesības un tiesiskās intereses. …
