Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 25.03.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Ir
  • Konspekts 'ASV un Lielbritānija starpkaru periodā', 1.
  • Konspekts 'ASV un Lielbritānija starpkaru periodā', 2.
  • Konspekts 'ASV un Lielbritānija starpkaru periodā', 3.
  • Konspekts 'ASV un Lielbritānija starpkaru periodā', 4.
  • Konspekts 'ASV un Lielbritānija starpkaru periodā', 5.
Darba fragmentsAizvērt

Aizokeāna attītākajā valstī –ASV strauji pieauga rūpnieciskā ražošana. Valstī, kas nebija cietusi no karadarbības, lielos daudzumos ražoja plaša patēriņa preces. Katram amerikānim goda lieta bija iegādāties savai ģimenei automobili, putekļu sūcēju, ledusskapi, veļas mazgājamo mašīnu vai radio. Kopš 1919. g. ASV ieviesa „sauso likumu”- aizliegumu ražot un pārdot alkoholiskos dzērienus. Daudzas ģimenes varēja racionālāk izmantot savus līdzekļus, taču vienlaikus pieauga alkohola kontrabanda. Noziedznieku grupējumi ieguva milzīgu peļņu, pārdodot alkoholiskos dzērienus nelegāli. 1933.g. valdība bija spiesta atcelt „sauso likumu”.
Valsts uzplaukums un labklājība negaidīti ātri beidzās. 1929.g. ASV sākās saimnieciskā krīze, kas izplatījās visā pasaulē. 1929.g. 25. oktobrī -„melnajā piektdienā” – Ņujorkas biržā ļoti strauji kritās vērtspapīru cena. Tā rezultātā ieguldītājiem radās milzīgi finansiālie zaudējumi. Turpmākajās dienās zaudējumi kļuva vēl lielāki. Slēdza simtiem banku un rūpniecības uzņēmumu. Īsā laikā valstī vairāk nekā 12 miljoni cilvēku kļuva par bezdarbniekiem. Visi valdības mēģinājumi pārvarēt krīzi izrādījās nesekmīgi. Finansējums rūpniecībā samazinājās gandrīz divas reizes. Attiecīgi tika samazināta arī ražošana. ASV valdība samazināja preču importu, kas negatīvi ietekmēja ražotājus citās valstīs. ASV finanšu ieguldījumi ārzemēs kļuva mazāki. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants