Augstāk grafikā redzams Lietuvas un Latvijas salīdzinājums pēdējiem 4 gadiem, kā arī novilkta tendences līnija. Pēc pēdējo četru gadu tendences var prognozēt, ka Latvijā dzimstība turpinās pieaugt, bet Lietuvā – turpinās samazināties.
Secinājumi.
Salīdzinot Latvijas datus ar Igauniju un Lietuvu, vizuāli liekas, ka Latvijā situācija nemaz nav tik slikta. Tomēr šeit netika ņemti vērā mirstības rādītāji, kas Latvija ir ļoti augsti. Salīdzinot ar citu Eiropas Savienības valstu datiem situācija arī nebūtu pārak iepriecinoša. Dzimstības rādītāji ir tie rādītāji, kuri ļoti lielā mērā ietekmējas no dažādiem apstākļiem. Dzimstību ietekmē gan iedzīvotāju dzīves līmeņa rādītaji, gan apmierinātība ar attiecībām, gan arī ‘’spējīgo’’ vīriešu un sieviešu skaits konkrētā vecuma grupā. Ja visus šos rādītajus ņemtu vērā, būtu iespējams daudz precīzāk prognozēt turpmāko dzimstību.
Turpmākos pētījumos vajadzētu iekļaut arī datus par to, vidēji cik bērni piedzimst ģimenē, gan arī vairāk izpētīt to, vai tiešām aizvien mazāk un mazāk pāru izvēlas oficiāli reģistrēt savas attiecības – un vai tas ietekmē bērnu skaitu ģimenēs? Vai ģimenēs, kurās partneri nav precējušies, bērnu dzimst vairāk vai mazāk?
…
