Ik dienas pasaulē notiek dažādi noziegumi, zādzības, slepkavības un citi ļaunie darbi. Ir cilvēki, kuri tos veic un ir cilvēki, kuri pret tiem cīnās. Par atriebējiem parasti sauc tādus, kurus noziedzīgā rīcība ir skārusi personīgi, bet es tā neuzskatu. Viss ir atkarīgs no apstākļu sakritības un nodarītā.
Dzīve ir viltīga spēle, kurā ne svētais, ne grēcīgais nebūs uzvarētājs. Pastāv mūžīga cīņa starp „balto” un „melno”, bet beigās nav ne melna, ne balta, ir tikai pelēkais.
Šekspīra sarakstītajā traģēdijā Hamlets ir reizē atriebējs un cīnītājs pret ļaunumu kā tādu, jo viņa tēva nāve nebija vienkārša nonāvēšana, bet gan stratēģisks nelietīgs plāns, kurā virsroku vajadzēja gūt nodevībai un godkārei, bet par laimi tas neīstenojās līdz galam, bet tikai daļēji. „...godkāre ir tik gaisīga un tukša kā ēnas ēna.”…
