„un mēs skrienam ap sauli, skrienam cits citam garām, skrienam cits citam pāri un cauri, bet galvenais tomēr ir un paliek, ka vienmēr kāds pacel pakritušos, neatstāj zemē zem kājām, patur galvu pakritušajiem, tas ir pats galvenais,
tā provizoram Liepkalnam vajadzētu nodomāt, vadoties pēc labākajiem literārajiem štampiem, bet, tā kā viņš bija tikai cilvēks patlaban, tad viņš nodomāja vienkāršāk.
Velns parāvis, bet vai es aizslēdzu durvis?”
