Par iedalījuma pamatu pieņemot predikāta jēdzienisko formu, atributīvus spriedumus ir iespējams iedalīt vēstījuma, apraksta un izskaidrojuma spriedumos.
1.Vēstījuma spriedumos tiek aprakstīts noteikts subjekta stāvoklis.
Piemērs. S P
Pēteris ir pamodies.
Tiek aprakstīts "Pētera" stāvoklis dotajā bridi (dzīvs, miris, stāvošs, skrejošs u.tml.), nevis viņa īpašības, uzbūve, piederība kādai laužu kopai vai šķirai.
2. Apraksta spriedumos subjektam tiek piedēvēta kāda īpašība.
Piemērs. S P
Gurķis ir zaļš.
Apraksts, aprakstīšana parasti izpaužas kā konkrētu īpašību vai pazīmju piedēvēšana (zaļš zils, gudrs, muļķīgs, smuks, nesmuks, kantains, garš, īss, resns, tievs utt.).…
