Igora Stravinska daiļrade pieder pie vienas no redzamākajā un reizē sarežģītākajām parādībām XX.gs mūzikā. Viņš tiek dēvēts gan par ,,tūkstots un viena stila cilvēku,, gan par ,,komponistu hameleonu,, ,,mūzikas modes novatoru,,.
Sākot ar 1907.gadu Stravinskis ir radījis ap simts dažāda
rakstura opusu :9 baletus, četras operas, trīs vokāli – horeogrāfiskus uzvedumus, piecas simfonijas, sešpadsmit dažādus skaņdarbus orķestrim, četrpadsmit kamerskaņdarbus, piecpadsmit kora skaņdarbus, vienpadsmit klavierskaņdarbus, divdesmit romances un dziesmas.
Stravinskis – tipisks “tīras “mākslas piekritējs. Sava garā daiļrades ceļa gaitā viņš ir pārdzīvojis neskaitāmus attīstības posmus. Rimska- Korsakova skolots, sākumā krievu akadēmisma piekritējs, tad pievērsies “Beļajeva pulciņa” estētikai, impresionisma tendencēm, aizrāvies ar džezu, tad nācis neoklasicisma posms, konstruktīvisms, vērsies arī pie dodekofonijas, un sēriju tehnikas. Stila un metožu evolūcija bija nevis taisna, bet gan zig – zag veida – no iepriekšējā etapa pie nākošā. Savā daiļradē viņš izmantojis gan poliritmiju, gan politembru, gan politonalitāti, iegūstot pilnīgi jaunu , svaigu skanējumu.
Stravinska daiļrade ir cieši saistīta ar Sergeju Djagiļevu – juristu, komponistu, izdevēju.…
