| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| Termini | 4 | |
| 1. | Tirzdniecība | 5 |
| 1.1. | Tirdzniecības būtība | 5 |
| 1.2. | Tirdzniecības vēsture un attīstība Latvijā | 6 |
| 1.3. | Nevalstiskās organizācijas tirdzniecībā | 7 |
| 2. | Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība | 8 |
| 2.1. | Visparīgie jautājumi | 8 |
| Ražotājs | 11 | |
| Pircējs | 11 | |
| Ražotājs | 11 | |
| Pircējs | 11 | |
| Ražotājs | 11 | |
| Pircējs | 11 | |
| Ražotājs | 11 | |
| Ražotājs | 11 | |
| Pircējs | 11 | |
| 2.2. | Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizēšana tirdzniecības teritorijās, ēkās, telpās un tirdzniecības vietās | 12 |
| 2.3. | Preču saņemšanas, izsniegšanas (pirkšanas, pārdošanas) un iekšējās pārvietošanas uzskaite un norēķini | 14 |
| 3. | Praktiskā daļa | 16 |
| 3.1. | Partikas vairumtirdzniecība | 16 |
| 3.2. | Pārtikas mazumtirdzniecība | 17 |
| Priekšlikumi | 21 | |
| Bibliogrāfiskais saraksts | 22 |
18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē Latvijas pilsētas bija vairāk tirdzniecības, nevis rūpniecības centri. Tas lielā mērā izskaidrojams ar to, ka lielākā latviešu tautas daļa bija zemnieki, kuri naturālās saimniecības apstākļos galvenokārt iztika ar saviem ražojumiem.
19. gadsimta otrā puse Latvijas vēsturē bija intensīvs ražošanas pārveidošanas laiks, pāreja uz īpašuma formu daudzveidību un aktīvu uzņēmējdarbību. Plašs preču noieta tirgus, preču saimniecības strauja attīstība pēcreformu Krievijā, valsts atbalsts uzņēmēju ekonomisko interešu nodrošināšanai paātrināja Latvijas iekšējo saimnieciskos procesus. Vietējo tirgotāju daudzu gadu pieredze, kura bija uzkrāta tirdzniecības starpniecības operācijās Viskrievijas un Rietumeiropas tirgos, lielo tirdzniecības firmu tiešie lietišķie darījumi ar attīstītāko Rietumeiropas valstu firmām atvieglināja pieeju zinātniski tehniskās informācijas centriem un paātrināja šo zināšanu rezultātu izmantošanu Latvijas rūpniecības un tirdzniecības attīstībā. Jāmin arī tas, ka Latvijā jau bija sagatavoti ražošanas organizatoru kadri no vietējo lieltirgotāju, tehniskās inteliģences un arī no vācu muižniecības pārstāvju vidus.
Strauji attīstījās jūras transports un dzelzceļu tīkls. Latvijas teritoriju šķērsoja tranzīta ceļi no austrumiem. Tas nodrošināja Latvijas tirdzniecības izaugsmi. No Iekškrievijas rajoniem Latvijas tirdzniecības centros ieplūda preces un norisa Krievijas lauksaimniecības preču eksports uz Rietumeiropas valstīm.…
Šobrīd Latvijā pastāv vairākas uzņēmējdarbības sfēras. Tomēr kā izplatītākā ir tirdzniecība – gan vairumtirdzniecība, gan mazumtirdzniecība. Katru gadu, pat katru mēnesi mūsu republikā parādās jauni veikali, jauni lielveikali, kaut gan citi tajā pašā laikā tiek slēgti. Tajā pašā laikā tirdzniecība nevar pastāvēt, ja valstī nav ražošanas – tas nozīmē, ka nav arī eksporta, samazinās darba vietas un jūtama recesija. Tirdzniecību, kā populārāko uzņēmējdarbības veidu, raksturo ātrā līdzekļu aprite un salīdzinoši mazie ieguldījumi ar ražošanu. Tāpēc arī izskaidrojams lielais tirdzniecības uzņēmumu skaits. 2000. gads Rīgas tirgū ienāca lielveikalu tikli un radījā strauji pieaugošo konkurenci. Tagad aizvien biežāk lielveikalu plusus un mīnusus sāk izvērtēt arī reģionos.
